Nachrichten

07.06.2016

Abteilung für Zivilsachen des Obersten Gerichtshofs, Republik Lettlands (LR AT) ändert Rechtssprechung zur Haftung eines Vorstandsmitglieds

Nach dem Urteil SKC-7/2916 vom 7. Juni 2016 Abteilung für Zivile Angelegenheiten des Obersten Gerichtshofs,Republik Lettland, wurde die Rechtsprechung zur Haftung eines Vorstandsmitglied geändert, unter der Anerkennung, dass im Insolvenzfall die Verluste eines Unternehmens, wofür ein Vorstandsmitglied sich verantworten muss, wenn er oder sie das Unternehmen nicht als ehrlicher und sorgfältiger Manager geleitet hat, entstehen durch Zunahme der Verbindlichkeiten, darunter die vom Lettischen Finanzamt (VID) berechnete Summe, die in den Staatshaushalt zu zahlen sind.

Mit dem vorgenannten Urteil hat die Abteilung für Zivilangelegenheiten die bisherige Rechtsprechung aufgegeben, dementsprechend muss ein Vorstandmitglied nicht die Haftung für Verbindlichkeiten tragen, die aufgrund seiner Verletzung festgestellt worden ist, wenn das Unternehmen diese Verbindlichkeiten nicht bezahlt hat. Um die Aufhebung der früheren Rechtsprechung zu begründen, bezog sich die Abteilung für Zivile Angelegenheiten auf den Artikel von Evija Novicāne, vereidigte Anwältin und Partnerin des Anwaltbüros NOVIUS, “ „Haftung eines Vorstandsmitglieds bei rechtzeitiger Einreichung eines Insolvenzantrags „geschrieben von vereidigter Anwältin Evija Novicane, e Partner der Kanzlei NOVIUS.Veröffentlicht: Jurista Vārds, 28. Januar 2014, Nr. 4(806).

Beschluss zugänglich unter: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-civillietu-departaments/hronologiska-seciba_1/2016/

 

Informējam Jūs, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), lai iegūtu anonimizētu pārskatu par lietotāju aktivitātēm vietnē.


This site is using cookies to collect anonymised statistics about the user activity on the site.


Vairāk informācijas / More information

Sīkdatne jeb sīkfails (angļu: cookie — burt. 'cepums'), ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne. Ar tās palīdzību serveris var identificēt lietotāju, pārbaudot klienta atsūtīto sīkdatni. Šis mehānisms tika ieviests tādēļ, ka pats HTTP protokols neuztur savienojuma stāvokli, un klienta katru jaunu pieprasījumu serveris uzskata par jaunu klientu.

Sīkdatņu mehānismu apraksta RFC 2965 (HTTP State Management Mechanism), kas iznāca 2000. gadā un nomainīja RFC 2109.

Visbiežāk sīkdatnes izmanto lietotāju autentifikācijai (lietotājam ievadot savu lietotājvārdu un paroli, serveris nosūta uz lietotāja datora unikālu teksta virkni, pēc kā vēlāk var noteikt, ka lietotājs ir pieslēdzies sistēmai), sesijas uzturēšanai, kā arī specifiskas informācijas saglabāšanai par lietotāju. Izmantojot sīkdatnes, lietotājs veido tīmekļa vietni atbilstoši savām vēlmēm un interesēm.

Kopš sīkdatņu ieviešanas daudzi interneta lietotāji ir noraizējušies par personiskās dzīves izsekošanu, jo ar sīkdatnēm var izsekot lietotāja veiktās darbības un ieradumus, kad tas veic tīmekļa lapu pārlūkošanu. Sakarā ar to vairākās valstīs (ASV, Eiropas Savienībā) ir pieņemti likumi, kas regulē sīkdatņu lietošanu. Bez tam sīkdatņu negatīvs aspekts ir slikta drošība, jo tās ne vienmēr var precīzi identificēt lietotāju (ja datoru izmanto vairāki lietotāji), tās var ļaunprātīgi pārtvert un izmainīt.

Sīkdatnes ir iespējams arī nobloķēt, bet, tiklīdz tas ir izdarīts, var rasties problēmas, jo var nestrādāt kāda no tīmekļa vietnes piedāvātajām funkcijām vai pat liegta piekļuve pie tās. Dažādām pārlūkprogrammām ir atšķirīgi veidi, kā nobloķēt sīkdatnes. Sīkdatnes, kā jebkuru failu, ir iespējams arī izdzēst, bet tas nozīmē, ka uz sīkdatņu pamata veiktie iestatījumi netiks saglabāti.




An HTTP cookie (also called web cookie, Internet cookie, browser cookie, or simply cookie) is a small piece of data sent from a website and stored on the user's computer by the user's web browser while the user is browsing. Cookies were designed to be a reliable mechanism for websites to remember stateful information (such as items added in the shopping cart in an online store) or to record the user's browsing activity (including clicking particular buttons, logging in, or recording which pages were visited in the past). They can also be used to remember arbitrary pieces of information that the user previously entered into form fields such as names, addresses, passwords, and credit card numbers.


Close